Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber) aicina visas pašvaldības un slimnīcas daudz aktīvāk iepirkt Latvijas pārtikas ražotāju produkciju sludinātajos iepirkumos, tādējādi ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstot vietējo produkciju un ražotājus, solidarizējoties ar tiem. Pašlaik varas partijām – Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotībai, Attīstībai/PAR!, Jaunā konservatīvā partija, KPV LV kā arī opozīcijas partijām Zaļo un Zemnieku savienība, Saskaņa un Saeimā neiekļuvušām partijām, kā, piemēram, Latvijas reģionu apvienība un Progresīvie ir ekskluzīva iespēja paust savu nostāju un lojalitāti valstij un tās iedzīvotājiem ar jau konkrētu rīcību.
Jau šobrīd publisko iepirkumu regulējums atļauj iepirkt visu vajadzīgo no vietējiem ražotājiem, pašvaldību un slimnīcu iepirkumu speciālistiem iepriekš izvērtējot tirgu un izmantojot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kura galvenais kritērijs nav tikai cena.
AgriChamber valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: “Pašlaik redzam, ka pašvaldībās un slimnīcās darbi ar vārdiem nekādi nesaskan. Ir izņēmumi, bet to nav daudz. Gribam it kā iepirkt vietējo, atbalstīt savu ražotāju, bet tad, kad notiek iepirkums, iepirkumos dominē poļu un lietuviešu prece. Lielu soli uz priekšu vietējās pārtikas ražotāju atbalstīšanā ir spērusi Rīgas dome, bet darba vēl ir daudz. Veicot pārtikas iepirkumus pašvaldībās un slimnīcās, to nekādā gadījumā nedrīkst darīt bez tirgus analīzes. Pie katras pašvaldības kā arī slimnīcas ir noteikts daudzums uzņēmēju, kuri labprāt par saprātīgām cenām spētu piedāvāt produkciju, bet ir jārada abpusējs kontakts, tādējādi radot rezultātu, kas būtu pieņemams visām pusēm. Tādā veidā arī finanšu līdzekļi paliktu Latvijā. Nepieciešamības gadījumā Latvijas lauku izglītības un konsultāciju centrs spēj sniegt konstruktīvu palīdzību iepirkumu veikšanā, bet diemžēl arī šis resurss pašlaik netiek pietiekami izmantots.”
Z/S “Dimantu kalns” saimnieks Pēteris Dimants: “Katru gadu līdz 500 milj. eiro aizplūst uz Lietuvas (60%), Polijas (30%) un citām ES valstīm (10%). Tieši par šo ir jāuzņemas atbildība pašvaldību vadītājiem, iestāžu direktoriem, iepirkumu speciālistiem, visiem, kuri pieņem lēmumus, no kādas pārtikas tiks pagatavotas maltītes bērniem skolās, bērnudārzos un, piemēram, slimnīcās. Ir sākušies mazo zemnieku bankroti, kuri var pārvesties neatgriezeniskā vilnī. Īpaši mazie uzņēmumi bija specializējušies kafejnīcu, restorānu produktu apgādei. Diemžēl ar Latvijas nodokļu bāzes likmēm un OIK elektrības rēķiniem, nav iespējams iesprausties kaimiņvalstu tirgū. Ārkārtas situācijas laikā valdība spēj izdot virkni likumus un noteikumus, kuri aizliedz un ierobežo dažādas uzņēmējdarbības formas, taču nav izdevusi nevienu vietējo uzņēmumu atbalstošu normatīvo aktu. Piedāvājums ir šajā īpašā laikā ar likumu noteikt valsts un pašvaldību iestādēm primāri iegādāties lauksaimniecības produktus, kuri tiek ražoti Latvijas teritorijā. Tā nav utopija vai protekcionisms, bet vienīgā iespēja izdzīvot tūkstošiem ģimenēm. Jāsāk ar to, ka visām atbalsta pakām, kuras nonāk līdz maznodrošinātām un sociāli mazāk aizsargātām grupām, ir jābūt ar Latvijā saražotu produkciju. Šie ir ārkārtas iepirkumi un attiecīgi ir jārīkojas.”