Arvien turpinās parakstu vākšana iniciatīvai “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”, kas paredz aizliegumu lietot pesticīdus 1 km rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Kā šāda lēmuma pieņemšana ietekmētu Latvijas lauksaimniecību – par to lauksaimniekiem ir savs viedoklis.

Kā uzskata Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras (“AgriChamber”) valdes loceklis un SIA “Kalna Tomēni” valdes loceklis Juris Bērziņš, kurš vienlaikus ir gan konvencionālais, gan bioloģiskais zemnieks, tad šādas iniciatīvas īstenošana ir veto Latvijas lauksaimniecībai, kas, saskaņā ar Zemkopības Ministrijas informāciju, pēdējos 15 gados, nodarbinot 45 300 cilvēku, trīs reizes palielinājusi produkcijas apjomu, savukārt eksportu – 10 reizes.

“Varbūt, ka Zemgalē var atrast kādu īpašumu, kas atrodas 100-200 hektāru lielam laukam pa vidu, bet tā kā esmu no Ziemeļvidzemes, kur apdzīvota vieta atrodas pie apdzīvotas vietas un lielākie lauki ir aptuveni 40-60 hektāru, tad mums te lauksaimniecība būtu vispār jāaizmirst. Mums Latvijā viss notiek otrādāk – mēs vienmēr gribam kādam citam sevi pielīdzināt, taču mums nav šeit tādu plašumu kā, piemēram, Austrālijā, kur varētu ieviest šādas prasības,” pauž Bērziņš.

Viņš arīdzan atklāj, ka, viņaprāt, publiskajā telpā informācijas par to, ka Latvijā biezā slānī tiek lietoti pesticīdi, fungicīdi un ķīmiskais mēslojums, ir nospiedošā vairākumā, taču tā netiekot atainota korekti: “Es redzu informāciju par to, ka pesticīdu lietošanas apjoms katru gadu ceļas par cik tur tiem procentiem, taču nekur netiek parādīta statistika par to, cik hektāru katru gadu zemnieks iekopj no jauna aramzemi, ko vajadzētu proporcionāli pielīdzināt šiem pesticīdu, fungicīdu un mēslojumu lietošanas procentiem. Un ticiet man – vienalga patēriņa ziņā uz vienu hektāru mēs esam lejasdaļā! Taču šobrīd mums pasniedz tā, ka Latvijā viss ir nomiglots.”

Arī Valsts augu aizsardzības dienests, atsaucoties uz Eiropas Savienībā ik gadu apkopoto infomāciju par lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, vēl šī gada pavasarī ziņoja – Latvijā izplatītais AAL apjoms uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes 2019. gadā ir bijis viens no mazākajiem ES , proti 0, 84 kg/ha. Šis rādītājs arī ir zemāks par vidējo ES rādītāju, kas ir 2,05 kg/ha.

Raksta avots un raksta pilnā versija: DELFI.LV