Izvērtējot esošo situāciju saistībā ar nodarbinātības problemātiku Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības kamerai (AGRICHAMBER) nākas secināt, ka mēs Latvijas ekonomikā, paliekam arvien nekonkurētspējīgāki, ne tikai rūpniecības nozarē, kur nepieciešams lētais darba spēks un profesionāļi, bet arī lauksaimniecības, mežsaimniecības sektorā un tā palīgnozarēs. Esošais regulējums saistībā ar vidējo samaksas noteikšanu tautsaimniecībā, ja, piemēram, nepieciešams darbinieks piena lopkopībā ir neloģisks un neveicina nekādu tuvāku vai tālāku attīstību lauku reģionos. Tādējādi, steidzami ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka darbiniekam no trešajām valstīm tiek maksāta vidējā bruto darba samaksa konkrētajā nozarē, nevis bruto darba samaksa tautsaimniecībā. Protams, esošais regulējums sezonas darbiniekiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē ir pozitīvs piemērs, bet tam jābūt ne tikai uz sezonu, bet visu cauru gadu. Vidējā bruto alga tautsaimniecībā vai konkrētā nozarē būtiski atšķiras, tāpēc nav korekti visas nozares, tajā skaitā ar lielu pievienoto vērtību (IT nozari, finanšu, banku sektoru) likt kopā ar lauksaimniecības nozari, tādējādi kropļojot darba tirgu valstī un radot nekonkurētspējīgāku ekonomiku attiecībā ar mūsu kaimiņvalstīm.
AGRICHAMBER Valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: “Iespējams, ir pēdējais laiks daudz straujāk vērt tirgu trešo valstu pilsoņiem, jo darba samaksas strauji aug, bet produkti ir jāražo lētāk. Papildus vidējās algas noteikšanā nozarē ir jāskata arī nodarbinātības administrēšana saistībā ar darbinieka piesaistīšanu. Nav normāli, ka uz esošo brīdi vakancei Nodarbinātības valsts aģentūrā ir jābūt reģistrētai 30 dienas, jo tas ir nekonkurētspējīgi. Bieži vien darbinieks ir vajadzīgs te un tagad. Minimālais termiņš, kas varētu būt noteikts ir 10 dienas. Piemēram, Polija ar 3.valstu pilsoņu piesaistīšanu ir soli priekšā mums, līdz ar to ir konkurētspējīgāki globālajā tirgū. Mūsu valstī tiek nodarbināti 3.valstu pilsoņi, kuru darba vieta ir Polijā, kāpēc mums nesakārtot darba tirgu?”
AGRICHAMBER Valdes loceklis Valters Riekstiņš: “Darba tirgus ir jāuztver kā valsts ekonomiskās vides sastāvdaļa. Cenšoties “aizsargāt” darba tirgu, šobrīd tiek samazināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Arī tā ir ekonomiskās vides sastāvdaļa un Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir jācenšas radīt pēc iespējas konkurētspējīgākus nosacījumus Latvijas uzņēmumiem, tai skaitā tiem, kas eksportē savas preces vai pakalpojumus. Šie uzņēmumi konkurē gan Baltijas, gan Eiropas līmenī un kvalificēta darbaspēka ierobežota pieejamība rada mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai riskus, ja salīdzina mūsu uzņēmumu situāciju darbaspēka pieejamības ziņā ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kuras ārvalstu darbaspēka pieejamību savas valsts uzņēmumiem risina elastīgāk, jo tiek nodrošināti salīdzinoši vieglāk īstenojami nosacījumi, lai varētu piesaistīt nepieciešamo darbaspēku no citām valstīm”.
___________________
Biedrība “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” ir dibināta 2016.gadā. Mērķis – apvienot jebkuru Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumu, lai efektīvāk spētu pārstāvēt Biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim valdībai, palīdzot risināt nozarei aktuālās problēmas.
Kontaktinformācija:
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras
Valdes priekšsēdētājs
Dīns Cielavs
29471161, agrichamber@agrichamber.lv