Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras biedriem tiekoties ikmēneša sapulcē ar Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāju tika pārrunātas dārzeņu audzētāju problēmas. Kā viena no problēmām, kas tika pārrunāta, bija veikalu tīklu rīcība saistībā ar šķiru piešķiršanu dārzeņiem un to kvalitātes kontrole. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka veikalu ķēdēs lielākoties pārdotie, piemēram, Latvijas tomāti ir ar 2.šķiras atzīmi, kas neatbilst realitātei, tādējādi maldinot pircēju. Šāda situācija, kad blakus vienā plauktā stāv it kā dažādas šķiras – kvalitātes produkti, bieži vien ir par labu ārzemju ražotājam, jo tā produkcija ir skaistāka, ar zemāku pašizmaksu, iespējams, specifiski apstrādāta, tādējādi ilgāk esot svaiga.
Ņemot vērā to, ka svaigajiem augļiem un dārzeņiem kvalitāte ir mainīga un atkarīga no transportēšanas un uzglabāšanas ilguma un apstākļiem, atbildīgais par šo dārzeņu, šajā gadījumā tomātu kvalitāti ir produktu īpašnieks, pie kā attiecīgajā brīdī atrodas produkti. Pēc novākšanas tas ir audzētājs, transportēšanas laikā – transportētājs, tirdzniecības laikā – attiecīgais tirgotājs. Produkta īpašniekam ir jānodrošina produktu atbilstoša kvalitāte, un, ja produktu kvalitāte samazinās, īpašniekam ir tiesības šķiru mainīt, piemēram, no 1.šķiras nomainīt uz 2.šķiru. Savukārt, ja produkts ir pāršķirots un atbilst 1.šķirai, īpašnieks var šķiru arī paaugstināt. Prasība norādīt šķiru ir tikai produktiem, kam sniegti specifiskie tirdzniecības standarti.
Pētot veikalu darbību saistībā ar pārdodamo preču kvalitāti, nākas secināt, ka tirgotāji bieži vien ir tendēti nevis uz pārdoto preču kvalitāti, bet gan uz kvantitāti, tādējādi nodrošinot maksimālu peļņu, tirgojot zemas kvalitātes preces, kas ir stāvējušas noliktavās, un šķira, kastiek uzlikta uz preces, bieži vien neatbilst pat, piemēram, 2.sķiras precei.
Praksē ir pierādījies, ka mazumtirdzniecības veikalos lielākoties svaigajiem augļiem un dārzeņiem, kuriem ir prasība norādīt šķiru, gan ievestajiem, gan Latvijā audzētajiem, tiek norādīta 2.šķira, kas pēc būtības ir minimālās kvalitātes prasības. Tas iespējams izskaidrojams ar to, ka veikalos svaigie produkti atrodas pašapkalpošanās stendos, dienas laikā patērētājs tos aptausta, spaida un pārcilā, atlasot sev tīkamākos produktus, līdz ar to kvalitāte produktiem iespējams samazinās un produkti vairs neatbilst 1.šķirai. Var, protams, apelēt pie tā, ka tirgotāji fiziski nespēj dienas laikā pāršķirot produktus un nodrošināt tiem atbilstību augstākajai vai 1.šķirai, tādēļ uzreiz ērtāk ir norādīt, ka produkts atbilst 2.šķirai. Šāda situācijā ir Latvijā audzētiem tomātiem. Audzējot tomātus un citus dārzeņus šādos klimatiskajos apstākļos, nevar konkurēt ne ar kvalitāti, ne cenu, jo visa produkcija ir vienāda,tātad 2.šķiras, kā rezultātā, patērētājs bieži vien izvēlas lētāku ārzemju produkciju, savukārt vietējais ražotājs savu “ekstra” klases produkciju tirgo kā 2.šķiras produkciju, saņemot par to minimālu samaksu, bet tirgotājs izmanto savu monopolstāvokli attiecībā pret vietējo ražotāju, nostādot bezizejas situācijā.
Biedrības “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs: Latvijā ir vairāki augstas klases dārzeņu audzētāji: SIA “Rītausma”, SIA “Mārupes siltumnīcas”, Z/S “Kliģēni”, SIA "Latgales dārzeņu loģistika" un citi, kuru piedāvātā prece ir dabīgi audzēta ar teicamiem kvalitātes rādītājiem. Skumji ir redzēt,ka visa mūsu prece tiek nolikta blakus bieži vien līmeni sliktākai, neveselīgākai ārzemju precei, tādējādi pircējam netieši iesakot pirkt ārzemju produkciju, kuras pašizmaksa ir zemāka, un protams arī cena. Ja šķira objektīvi tiktu noteikta cita, tad pircējs varētu izlemt savādāk. Šajā gadījumā Zemkopības ministrija ar Pārtikas un veterināro dienestu ir bezspēcīgi tirgotāju priekšā.”
SIA “Daģis” pārstāve – agronome Monta Daģe: “Apskatot veikalu plauktus, nākas secināt, ka iespējams priekšroka vairāk tiek dota ārzemju tomātiem tāpēc, ka audzētāji izvēlas vairāk eksperimentēt ar dažādu veidu, krāsu un citādāku garšas īpatnību tomātiem, kas paplašina viņu sortimentu un dod pievienoto vērtību. Jautāsiet kāpēc to aktīvi nedara arī Latvijas lielākās saimniecības? Nav jau tā, ka neviens to nedara, bet bieži vien tas nonāk pie tā, ka produkts it kā iegūst augstāku cenu, bet tai pat laikā samazinās pārdošanas apjomi un jebkurš segtajās platībās vai atklātā laukā audzēts dārzenis ar kādām specifiskām īpašībām vienmēr būs prasīgāks no audzēšanas un uzglabāšanas aspekta, kā arī manāmi ātrāk zaudēs savu sākotnēji- pievilcīgo izskatu. Neaizmirsīsim arī par visiem pārējiem ražošanas sadārdzinājumiem it visos posteņos – energoresursi, transporta pakalpojumi, darba spēka resursi un izmaiņas nodokļu politikā, arī nākotnē gaidāmās, kas ļoti ietekmē ne tikai lielākos ražotājus, bet arī mazumtirgotājus un mājražotājus.”
Kamera pārstāv vairāk nekā 260 zemnieku saimniecību un citu, fizisko un juridisko personuintereses no dažādiem Latvijas reģioniem, piemēram, Baltinavas, Rēzeknes, Limbažu,Kokneses, Preiļu, Krustpils, Talsu, Līvānu, Krāslavas, Dagdas, Siguldas, Salacgrīvas, Bauskas un citiem novadiem.