Valdība ceturtdien, 18. martā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā, nosakot, ka pārejas laikā uzņemtās saistības var pagarināt katru gadu, nepārsniedzot viena gada termiņu. Tādējādi varēs izvairīties no situācijas, kad pēc 2022. gada Latvijai vienlaikus būtu uzturamas divas paralēlas atbalsta administrēšana sistēmas.  Pārejas laikā ir iespējamas tikai divu vai viena gada juridiski jaunas saistības. Lai atbalsta saņēmējs savu saistību laikā paspētu apgūt nepieciešamās iemaņas, ir precizēts, ka atbalsta pretendentiem obligātās iemaņas jāapgūst līdz 2023. gada 30. maijam. Šis ir gala termiņš, kad jābūt iegūtām 16 stundu pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā un 160 stundu bioloģiskās lauksaimniecības pamatiem.   Ar noteikumiem ir noteikts, ka pārejas laikā aktivitātē “Rugāju lauks ziemas periodā” ik gadu var pagarināt saistību periodu (nepaplašinot uzņemtās saistības vairāk kā par 20%), savukārt jaunas saistības atļauts neierobežoti uzņemties, kā arī paplašināt tās aktivitātēs:

  • “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, 
  • “Vidi saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā”, 
  •  “Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei”, 
  • “Bioloģiskā lauksaimniecība”. 

 MK noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.  

Informācijas avots: ZM