Priekšvēlēšanu laikā daudz runāts par lauku reģionu attīstību. Tagad, pēc 13.Saeimas vēlēšanām, jaunajam deputātu sasaukumam nepieciešams īpaši aktīvi strādāt pie lauku reģionu attīstīšanas un darba vietu radīšanas. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai iedzīvotāji neaizplūstu no lauku teritorijām uz lielpilsētām vai ārzemēm, norāda “Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera” (Kamera).
Jau kādu laiku vērojama skaudra tendence – cilvēki pamet laukus un mazpilsētas. Kā viens no galvenajiem iemesliem tam ir darba vietu trūkums un zemais dzīves līmenis. Veidojas situācija, ka izpildvaras institūcijas ir vienīgās darba vietas lauku reģionos. Mazie novadi vairs nespēj konkurēt ar lielajām pilsētām, jo finansējuma pieejamības apmēri nav tik lieli kā lielajām pilsētām, radot jautājumu par mazo pašvaldību efektivitāti pamatfunkciju nodrošināšanā. “Rīga un pierīgas pašvaldības kā vienīgais makro centrs, nav risinājums. Reģionālie centri būtu jāveido par kodolu, kur tiktu koncentrēta uzņēmējdarbība, optimizējot izpildvaru apvienošanu, lai izpildvara iegūtu lielāku kapacitāti un vienlaikus saglabātu saikni ar iedzīvotājiem. Reģionu apmērs varētu būt ap 30 tūkstoši iedzīvotāju, tādējādi jaunajos reģionālajos centros daudz efektīvāk varētu piesaistīt investīcijas, jo būtu darba spēks, lokālā migrācija, kas ir pozitīvs aspekts, nevis emigrācija. Arī pašvaldības daudz efektīvāk varētu izmantot savas funkcijas. ” pauž kameras valdes loceklis V. Riekstiņš.
Kā norāda kameras valdes priekšsēdētājs D.Cielavs, reģionālās reformas ietvaros jaunajam ministru prezidentam būtu jāapzinās, ka jauno reģionālo centru idejai roku rokā jāiet ar darba vietu radīšanu ārpus tiem, kur lielu lomu spēlē zemnieku saimniecības, SIA ar kopējo plātību līdz 100 ha, tādējādi nezaudējot Latvijas vēsturiskās viensētas, kuras atbilstoši esošajam saimniekošanas modelim paliek arvien mazāk.