Pēdējā gada laikā pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē esošās informācijas var redzēt, ka 2019. gada 1. janvārī bija reģistrētas 51 634 zīdītājgovis, 2020. gada 1. janvāri zīdītājgovju skaits bija 60 374. Samazinās to saimniecību skaits, kas veic pārraudzību savā ganāmpulkā – no 1300 saimniecībām 2018. gadā līdz 1220 saimniecībām 2019. gadā. Šādas izmaiņas liek domāt, ka arvien mērķtiecīgāk lauksaimnieki uzstāda sev izdevīgākos saimniekošanas mērķus – vai nu jaundzīvniekus pēc nošķiršanas no zīdītājgovīm realizēt tālāk, vai arī sāk darboties vaislas dzīvnieku un nobarojamo dzīvnieku audzēšanas jomā. Izvēloties saimniekošanas virzienu, būtiski apzināties iespējas, prasmes un investīciju vajadzību ganāmpulkos, tā uzlabojot un veicinot saimniecību efektivitāti.
Audzējot dzīvniekus vaislai, sīkumu nav, jo dzīvnieka kvalitāte un ilgmūžība sākās jau krietnu laiku pirms dzimšanas. Lai būtu izcili dzīvnieki, nepieciešama kvalitatīva ģenētika. To saprot lielākā daļa lauksaimnieku, bet ne visi izprot tīrības, higiēnas nozīmi saimniecībā, pirmpiena kvalitāti zīdītājgovij pēc atnešanās kā teļa veselības garantu, kā arī par nebūtiskām uzskata stresa situācijas, kas laiku pa laikam veidojas ganāmpulkā. Tādēļ, lai lieliskas ģenētikas dzīvnieki spētu realizēt savu potenciālu, jāuzkrāj prasmes un pieredze. Tāpat būtiski ir apzināties, kā pareizi un mērķtiecīgi virzīt vēlamo pazīmju izkopšanu savā ganāmpulkā.
Vairāk informācijas šeit: http://new.llkc.lv/lv/nozares/lopkopiba/selekcijas-nozime-audzejot-ziditajgovis